16.10.2009

Stass Florencevs (Стас Флоренцев): „Internetu ar 100Mbit/s ātrumu es salīdzinātu ar Bugatti. Tāpēc, ka abi ir lieliski un ātri. Salīdzinātu arī ar „GAZ 24”. Tapēc, ka viss ir vienkārši - labā nozīmē.

Edmunds Kaševskijs (Эдмунд Кашевский): „Man Internets patīk momentālo Internetbankas pārskaitījumu dēļ. Nu, vēl... Atzīšos, pasēžu sociālajā portālā „Одноклассники”. Kur mani, starp citu, ielūdza Staņislavs.”

Stass Florencevs: „Jā, un mani tur „izstādīja” meita, sakot: „Tā vajag!”

Edmunds Kaševskijs: „Es ložņāju pa Delfiem, pa Maskavas radio saitiem.”

Stass Florencevs: „Man liels atbalsts ir Skaips (Skype). Nesaprotu cilvēkus, kuriem ir Skaips un iespēja sazināties balsī, bet viņi raksta: „Sveiki! Kā tev iet?” Pat, ja viņi raksta ātri, paiet laiks.”

Edmunds Kaševskijs: „Esmu ievērojis, ka diemžēl daudzi pastāvīgie Interneta lietotāji ir diezgan nepatīkami cilvēki. Neadekvāti un ļaunprātīgi. Nav spējuši sevi realizēt reālajā dzīvē un tāpēc „realizē” sevi bēdīgi slavenos komentāros.”

Stass Florencevs: „Vai nu cilvēki jūt, ka Internetā var darīt visu inkogneto, vai arī jūt, ka netiks sodīti, tāpēc vienkārši atļaujas sabojāt garastāvokli. Jo, piemēram, ja realitātē ir strīds par tēmu, kuru nepārzini, tu visdrīzāk paklusēsi. Tapēc, ka pietrūks argumentu. Bet netā vari „iemest” jebkuru frāzi, epitetu, vari uzvesties riebīgi. Lūk, strīds – vai cilvēkiem palīdzētu soļojoši oranžas krāsas eskavatori?  „Nē, taču!” strīdēsies neadekvāts cilvēks: „Tikai rozā!” Vienkārši stulbi kavē laiku.”

Edmunds Kaševskijs: „Ja ķengas uztver kā tukšu salmu kulšanu, tad komentārus var lasīt. Ja tas viss ir nopietni, tad tā jau ir diagnoze. Es divas reizes nenoturējos un komentēju dažus rakstus un izteikumus, norādot savu vārdu - neslēpjoties. Mēs ar Stasu esam pieraduši atbildēt par saviem vārdiem un rīcību.”

Stass Florencevs: „Mums ir ēters un komentēt visādus notikumus mēs varam lielai auditorijai, turklāt adresēti, šie ļaudis mums daudz nozīmē. Kāpēc gan man tērēt laiku atbildot kaut kādam tur Žoržam344?  Bet mana mamma  gan tērētu. Viņa ir ne tikai aktīva Interneta apmeklētāja, bet arī komentētāja. Man pietiek ar saziņu dzīvē un darbā.”

Edmunds Kaševskijs: „Man arī, tāpēc Internetu izmantoju tikai, lai sazinātos ar draugiem Amerikā. Portālā „Одноклассники” man ir lieliska iespēja parunāt ar viņiem. Taču sēdēt dažādos stāvos vai dažādās istabās un sarakstīties... Tas nav man. Esmu par dzīvu saskarsmi! Lai gan  IZZI internets ir lielisks.”

Stass Florencevs: „Jā, ātruma un komforta ziņā šo pieslēgumu var salīdzināt ar lidojumu. Man , kā ГАВФ  absolventam patīk lidmašīnas, patīk lidot. Cienu un noliecu galvu kosmonautu priekšā. Man ir paveicies, jo man ir paziņas aviācijas sfērā. Esmu sēdējis iznīcinātāja kabīnē lidojuma laikā. Man atļāva šo greznību. Tāpāt man paveicies, jo pieslēdza IZZI. Viss, kas saistīts ar ātru pārvietošanos gaisā vai virtuālajā pasaulē, man patīk. Tā ir laika ekonomija.”

Edmunds Kaševskijs: „Es neesmu tāds aviācijas fans, kā Stass. Pašsaprotamu iemeslu dēļ – neesmu mācījies aviācijas skolā un mans augums ir 1,93 m. Man patīk ātra reakcija, kad domas un idejas lido pa gaisu: taisāmies kaut kur doties, uz citu pilsētu nedēļas nogalē, paskatāmies maps.google.com un izvēlamies maršutu.”

Stass Florencevs: „Jā, un blakus apskatāmies, kam tuvumā ir vasarnīca. Tas ir kaifa ātrums.”

Edmunds Kaševskijs: „Kā tiešajā ēterā strādājoši cilvēki, cienām ātru kolēģu un citu cilvēku reakciju. Humoram. Jo jokam jāizskan bez ievada: „Tūlīt būs smieklīgi! Smejieties skaļāk!”

Stass Florencevs: „Mēs cienām un saprotam arī tos cilvēkus, kuriem nav humora izjūtas. Viena mūsu kolēģe atzinās, ka viņai nav šādas iezīmes. Tagad pat neērti pie viņas strādāt.. Starp citu, ar sievietēm un humoru ir sarežģīti. Viennozīmīgi, sievietes nav radītas, lai būtu klauni – tas ir – viņām nepatīk publiski izskatīties smieklīgām. Pat tāda gudriniece un skaistule, kā profesionālā Tīna Kandelaki (Тина Канделаки )  - nu nepatīk viņai nokļūt neērtās situācijās.”

Edmunds Kaševskijs: „Ir arī profesijas, kurās nu nemaz nav obligāti vajadzīga humora izjūta. Taču tas neattiecas uz reakcijas ātrumu. Piemēram, apsargi, armijnieki. Tiesneši, arhivāri, banķieri.”

Stass Florencevs: „Auto sacīkšu braucējam nav vajadzīga humora izjūta, toties ātra reakcija... Lūk, skatieties -  gandrīz visi veiksmīgie auto sacīkšu braucēji ir skandināvi! Viņi jokus saprot pa savam. Toties viņu ātrums – kā mūsu IZZI ar 100 Mbit/s.”

Edmunds Kaševskijs: „Nonākot pie kopsavilkuma, es teiktu, ka ir momenti un situācijas, kad humors ir nevietā. Jokus vajag izvēlēties. Bet es esmu par to, lai humora izjūta būtu visiem.”